Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Klusums

Trausls troksnis, pilns sāpju, naida, mīlestības, laimes
Nenosakāms un nepastāvīgs,
Var ieiet, nekas nepaliks pāri,
Vien morālas paģiras rītdien,
Ko veldzēt ar šodienu.
Klusums. Ilgs un smacējošs,
Var pazust, iekrist un neiznākt
Viss pateikts, klusums,
Nav vietas vairs vārdam, ne skatam,
Rītdien būs slāpes. Dzer pasauli tukšu, dzer...
Dedzina, joprojām dedzina...
Slāpes,
Neveldzējamas kā mūžība,
Klusums slāpē troksni,
Rit dzīves asins lāse,
Lāso, varavīksnes krāsā
Kā čūska lien akla, bet jūt
Katru kļūdu jūt un dzeļ.
Klusums un slāpes
Rītdien.
Mēs nesatiksimies,
Es stāvēšu klusēšu ārpus trokšņa,
Rītdien tev slāps...
Rit klusums...
Sekundi, minūti, dienu... mūžību...
Viedokļi par dzejoli
 linkoln  2008-05-28 12:18 
Ļoti laba doma!
Patika!
 ar_zaljiem_brunchiem  2008-05-28 14:25 
Mudina skriet uz nekurieni akas meklējumos
 armada  2008-05-28 19:11 
No klusuma var palikt kurls....
Bet pastav varbutiba nejaušibai...
 klusaisMiileetaajs  2008-05-28 20:34 
Manā dzīvoklī arī jau no paša rīta nav ūdens, johaidī! Elektriķi traspormātorā taisa
kaut kādus remontus un pat tagad līnija nav pieslēgta, un ūdenssūknis nestrādā.
Bet
es netaisos klusēt, zinot, ka arī rīt man slāps, bļeha muha! :((
 sherilla  2008-05-28 23:34 
ir labs-dziļš pasaulīgas slāpes pilns dzejolis :)
 planeeta  2008-05-28 23:39 
Nu, man par garu un par "blableklīgu" (sorre, autor). To visu varēj uz pusi
īsāk,trāpīgāk.
Jā, bet par sliktu nav nosaucams nekādā gadIEnā.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?