Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mātei

tava dzīve ir sarāvusies tik maziņa
satecējusi vienuviet
man tik viegli aptvert tās krastus

attecējušas visas lielās sāpes
šauri kādām vēl iespraukties
tomēr pienāk pa kādai klāt

man jau viegli apķert tās krastus
kā palaist kā tevi palaist iemācīties
tur kur plašums un prieks

kā atlaist
kā labi mums abām lai ir
lai nešķiet nevajadzīgs lieks
tavs šīssaules gājums

lai ar mums abām nu ir
izlīdzinošs
mierinājums
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2008-05-23 19:16 
Dziļi personisks. Ak, ja mēs varētu visus savus mīļos paurēt sev blakus visa mūža
garumā...
 klusaisMiileetaajs  2008-05-23 20:37 
Redzot tālē Gaujas krastus,
Gribas apķert pederastus.
:))
 ahma  2008-05-25 21:15 
Tas nu gan...(pēdējais komentārs),man personīgi patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?