Nakts atvarā>

Sen mēs tā gribējām.....
Lai šķind debesisun nakts siltie pirksti iegrimuši mākoņos.
Neaizmiedz-šo nakti var uzspēlēt pat bez augstpapēdņu trombelēm,
glumām un spīdīgām frakām.

Zvaigžņu vijoles dāsni dzirksteļo
Un mēnesim citunakt nebūs tik brangas bungas,
Kas modina pat visdziļāk nolīdušo miegu.
Neaizmiedz-brīnumi nebeidzas bet burvja vārdz vēl nav zināms.

Varbūt,ka mēs tikai viesi...?
Migla rāmi grābj sūnas un kaisa uz mūsu drānām...smaržo..
Tu zini pēc kā- tu zini!!!
Neaizmiedz-var pakrist ja sapnim tik tumša bura un nespīd
It ka būtu tik pelni bez ogles.

Bet nebīsties- daudz ilgāk par mums par šo mazo spēli...
Zeme-būs stipra un sauks atpakaļ pasaulē laistos kuģus.
Un mēs vēl nāksim, kad debess būs skaļa
Un karaļnamā nakts izsapņos vēl vienu rītu.