Klusā nākotne

autors: sherilla [dzejoļi]

Stāv viņa pie beigām
Un visa sākuma;
Spītīgi rij
Sāļās asaras kaklā
Un pavēl sev
Turēties, stiprai būt-
Vairs neļaut
Bradāt un pazemot.

Viņai sāp,
Tik ļoti sāp,
Ka tas jau
Par stiprinājumu kļūst.

Pie izslēgtas gaismas
Viņa tumsā sēž
Un tukšumā lūkojas,
Kas šķiet tik tuvs
Un pazīstams-
Kā spoguļa atspulgs.

Dvēseles trulums-
Nespēka brīdis
Pirms dzīves-
Dzīves, kuru viņa
Sāks no jauna;

Pa gabaliņam
Kā puzzli,
Bet šoreiz savādāk-
Bez naiviem sapņiem,
Ilgām un cerībām,
Abstraktiem glābējiem,
Bez savas patmīlības..

Un viņa jau jūt
Klusu nākotni sevī..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Dors	2008-05-20 09:04
Es esmu nogrūsts zemē, dubļos tālāk nav vairs kur Es esmu izķēmots un locīts no visām malām nažus dur es guļu, pat ne tā es lodāju tu mani pazemoji jā tu Bet...lēni, lēni...kā aklais tumsā Es ceļos uz ceļiem, pret sienu Atkal..., es sitienus nejūtu vairs tavus Es piecēlies – tu brīnies... Es kājās, paceltu es galvu Es redzu tevi, tavu noplukušo spalvu Es redzu, maziņš tu un niecīgs un apkārt gaiss tev ir pat smacīgs Es eju, izeju caur tevi Es izaugu caur ciešanām Tu spēkus negribēdams devi
linkoln	2008-05-20 09:10
Dora dzejolis patīk!
sherilla	2008-05-20 16:54
dziļa tā rindiņa: Tu spēkus negribēdams devi
Dors	2008-05-21 09:00
un viņa jau jūt klusu nākotni sevī...
Atspere88	2008-05-21 19:40
Aizeju nobirdināt asaru:(
mistik	2008-05-21 21:30
Gandrīz kā dzīvē!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!