Amoran viltīgais smaids

autors: luksite123 [dzejoļi]

Atvšcu es reiz uz skolu,
Kā vienmēr, ar skolas somu.
Bet skolā, ko redzu es?
Amors man prikšā sēž.

Vi;nš atskatījās un ieraudzīja mani.
Tur pat netālu viņš redzēja tevi...
Tad pavīdēja viņam viltīgs smaids,
Un Amora bulta tika izšauta.

Tā es tagad tev to stāstu,
Lai tu izpratu manu stāstu...
Kāpēc es tev to viu stāstu?
Jo Amora bulta rtāpīja man...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-05-19 07:48
Nu, jā- šitā tas Amors dara...:p :)
kaijaa	2008-05-19 08:15
galīgi amorāls trejpantis :))))
kwazimorda	2008-05-19 08:21
Grūti izlasīt...:)))
planeeta	2008-05-19 09:15
Jessus!
Burve77	2008-05-19 10:32
mjā...tāda steiga, tāda steiga...
Dors	2008-05-19 12:03
amors trāpījis rakstāmajā rokā...
klusaisMiileetaajs	2008-05-19 19:05
Luksīte laikam pirmo reizi mūžā piedzērusies. :)))
mistik	2008-05-19 21:18
:))
citroncielava	2008-05-20 21:01
::).

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!