Manam Runčukam

autors: sawlljux [dzejoļi]

Bija rudenis iestājies sirdī
tāds pelēks, vienmuļš un kluss
likās, ka nav tādas laimes,
ka jūtas spītīgi dus.

Bet tad kādā decembra dienā
pie manis ieradies TU,
tajā mazajā mirklītī vienā,
es sapratu, ka mīļš esi man.

Tad pēc vēl kāda laika
man dvēselē eņģelis čukst,
ka TU esi mana mīla,
ka TU man esi viss.

Un tajā brīdī es ticēju
un TEVI no sirsniņas mīlēju
un mīlu vēl tagad un mīlēšu
tik TEVI no visas sirds...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2008-05-19 06:24
No paša pagājušā gada pēdējā mēneša dzejniece ir cietusies un, zobus sakodusi, klusējusi, slēpjot no pārējiem dzejniekiem savu laimi un prieku. Līdz šā gada maija vidū beidzot tomēr, spītējot raksturam, atmaigst un dalās jaukajā ziņā ar lasītājiem. Arī lasītāju sirdis atmaigst un tie novēl dzejniecei veiksmīgi apprecēties!
sawlljux	2008-05-19 07:31
Cietusies nevis no pagājušā gada, bet gan no aizpagājušā :) Mīļš paldies :)
Vejslota	2008-05-19 07:46
Labāk pacieties vēl kādu gadiņu...:p :))
kaijaa	2008-05-19 08:13
bij rudens iestājies durvīs tāds pelēks vientuļš un kluss bet atnāci tu kā burvis un teici man aplinkus: Nu, ko viņš teica?
kwazimorda	2008-05-19 08:17
Naivi smuks.
linkoln	2008-05-19 12:02
1 pants intriģējošs!
Dors	2008-05-19 12:06
sauļuk, sauļuk...
klusaisMiileetaajs	2008-05-19 19:06
Man arī baigi patīk mīlēties! :))
mistik	2008-05-19 21:17
Pirmais pants ļoti izdevies, bet otrā panta pēdējā rinda izsit no ritma un tālāk vairs tik smuki nelasās!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!