Tāpat vien

autors: Vejslota [dzejoļi]

Debesīs zilgās, veros mākoņu skrejā,
Tie fantāziju parauj vienā jautrā dejā!

Te zilonēns ritmā ar snuķi man rāda
Un garām tam aizskrien aitiņa kāda,
Te gulbis savu kaklu izcēlis cēli,-
Tam vienaldzīgi ir citi mākoņu tēli.

Uh, krokodils nikns tam nopakaļ skrien...
Rau, tur- kāds balts zirgs kā no pļavas brien...
Bet pamalē savādas ēnas ceļas,
Tur niknais Pērkontēvs draudīgi veļas...

Un atskrien straujš vējš, saplēš mākoņus driskās,
Un saulīte liekas to spilvenu cisās...
Vien stariņš kāds izlauzies caur tumšo rūti...
Vai tas ir no tevis? Man sveicienus sūti?

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2008-05-18 22:28
Jauks, mazcilvēkiem kā radīts.:))
GedertsPiebriedis	2008-05-18 22:28
Burvīgais dzejas darbs mierina cilvēkus, kuri dzīvo tālu no Rīgas un katru dienu nevar apmeklēt Zooloģisko dārzu.
kwazimorda	2008-05-18 23:44
Sprands nesāka sāpēt?:)))
Vejslota	2008-05-18 23:53
Ak, tā dēļ...!!! :))
lauvene4	2008-05-19 01:13
Tēli cēli pa debesīm brien, Manas domas tiem pakaļ skrien:))
kaijaa	2008-05-19 08:09
tam vējam, kas mākoņus saplēš driskās, ar slotiņu maigi sadod pa ciskām :) Vējslota nav uzdevumu augstumos :)))
Burve77	2008-05-19 10:34
logus mazgāt vajag:))
linkoln	2008-05-19 11:58
Iedomājos krokodilu niknu... :)) Zini, pirmdienas rītā, kā reiz smaidam! :))
Dors	2008-05-19 12:13
autore brīvdienās apmeklējusi Rīgas ZOO un iedvesmojusies. jauki.
Didam	2008-05-19 12:40
Piekrītu planeetai!
mistik	2008-05-19 21:08
Man ļoti patika! Tāds nebēdīgs un vējains!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!