Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

~ Paldies par brīnumu par cerību ~

Kā brīnumu kā jaunu cerību
Manai samocītai dzīvei
Tu ūdeni no skaidrā avota
Malciņu pasmelt man ļāvi.
Kā draudzene kā māte
Namdurvīs sagaidot mīļi
Nemanot kā skolotāja
Pamācīji kā jādzīvo šo dzīvi.
Pacietīgi soli pa solim
Šķirot gudrības grāmatas lapas
Neviltotā priekā un sirsnībā
Atklājām jaunas neiemītas takas.
Visas pasaules zelts nebūs tik vērts
Cik Tavs vārds, kas gudrību bērts
Uz pasaules nebūs tik daudz ziedu
Lai mīlestībā sveiktu tikai Tevi vienu.
Mazākais kā pateikties es varu
Ir ieskatīties Tavās gudrajās acīs
Paņemt Tavas bagātās rokas
Un par visu, mīļi pasacīt Paldies ...
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2008-05-16 07:00 
Dzejniece jūtas parādā kādai skolotājai. Tomēr literāte nesteidzas pedagoģei citādi
pateikties, kā vien katrā izdevīgā brīdī skatīties sirmajai skolotājai acīs, lai gan
zina, ka bez nepartrauktas acīs skatīšanās, kas pats par sevi ir patīkami, to
nenoliegs neviens, ir arī citādi gandarījuma veidi. Piemēram, kaut vai pieci lati.
 Dors  2008-05-16 08:57 
pie Siguldas ir daudzi tīri avoti, kur pasmelties.
 planeeta  2008-05-16 09:17 
Tos divus izlasīju, bet šitam nepietika spēka, sorre.:)
 Vejslota  2008-05-16 09:21 
Viens te vakar gribēja ņemt baltas rokas, toties tagad kāds- bagātas... :p :))
 Kikko  2008-05-16 09:48 
Padomu avotā nepasmelsi..:) paldies par viedokli ;)
 Dors  2008-05-16 10:14 
Kikko-nesaki gan...:)
 mistik  2008-05-16 22:01 
Veltījums! Visu cieņu!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?