Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ozols.
Dodiet vienu stiprā ozola lapu,
Lai varu apsegt savas sirds kapu Un aizmirst to, kas dvēseli turpina mākt Lai cilvēks var jaunu dzīvi sev sākt Tunsa ar tukšumu cilvēku atšķeļ no citiem No visiem pasaules labajiem priekiem Te bailes un skumjas pār cilvēku valda Tās dzīves agoniju savtīgi bauda Zilganos mākoņos, sarkā debesu pamalē Saule riet laiski un nesteidzīgi Sarkans mēness zilganā debesu pamalē Pār zemi met skatienus bailīgi Tik ozols namainīgs stāv pļavas vidū Ne vēji tam, ne zibens kaitēt spēj Liktens vienmēr savu daļu dabū Kaut cilvēks vēlāk asins asaras lej
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|