~ Atmiņu kariete ~

autors: Kikko [dzejoļi]

Šodien atmiņu zirgi karietē
Traucas pie tevis tūkstošiem jūdžu
Pa atmiņu takām augšā lejā
Mūsu rubīna slīpētā ceļā

Pieturam vietā kur tikāmies reiz
Sāpju un prieku šūpolēs
Kur mazo dvēseļu sapņi
Draudzības ceļā ievīti balti
Un pacietības dzidrajā upē
Plaukstoša ziedu taka
Kā akls jūtu veldzējums
Mīlestības starojums

Kaut tālu no manis tu brūnacīt esi
Redzu es tevi caur degošu sveci
Atmiņu zirgus pajūgā jūdzu
Lai ciemos pie sevis Tevi es lūgtu ...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2008-05-15 22:20
Stils neuzrunāja, bet kaut kas jau te aizķer - valoda tēlaina, domāju, ka tā.:))
Vejslota	2008-05-15 22:51
Kā man šitas patika! :) Gandrīz , kā man.. :))
GedertsPiebriedis	2008-05-16 07:17
Dzejoļa sākums lasītājam acīm uzbūr savādu ainu - zirgi sēž karietē un dodas tālā ceļojumā. Tomēr literārā darba izskaņā autore saprot, ka lopiem, kuru misija ir pašiem vilkt kravas, nepiedienas sēdēt greznos ratos, un tie tiek nodarbināti atbilstoši viņu piekritīgām funkcijām.
kwazimorda	2008-05-16 08:54
GP>super!
Dors	2008-05-16 09:00
autorei patīk zirgi. un karietes.
linkoln	2008-05-16 09:06
Dors, es paturpināšu! :)) Un brūnacīte... :)) Tagad domāju, kā Kikko uzzināja, ka man brūnas acis???
Kikko	2008-05-16 09:42
Patīk gan zirgi :)) linkoln.... liku lietā maģiju :DDD Paldies :)
linkoln	2008-05-16 10:05
Es ir tantiņš iz laukiem! Nisaprotu niko... Maģija - tas ir maģiskais grāds zem grādiem vai? :))
Kikko	2008-05-16 10:12
:DDD brūnacīt ... tad jau manīsi :DDD
Dors	2008-05-16 10:17
par maģiju: Tu atkal pagrūdi mani ellē Maģija tu velna mellā Tu atkal pagrūdi mani ellē Es dzīvojot kā mūks tāds cellē Lāsts tas nākot no paaudzēm septiņām Kad senči mani to darīja paslepam Tu atkal pagrūdi mani ellē Maģija tu velna mellā Es septiņiem ubagiem naudiņu devu Es septiņos ūdeņos naglas metu Es pielūdzu pagānu Dievu Zevu Es vēlējos dzīvi citu Tu atkal pagrūdi mani ellē Maģija tu velna mellā Es cīnīšos vien kamēr zemē šajā būšu Es cīnīšos, jo paaudze septītā es kļūšu Es cīnīšos maģija tu melnā Es cīnīšos kaut pret pašu velnu Tu atkal pagrūdi mani ellē Maģija tu velna mellā Tu atkal pagrūdi mani ellē Es dzīvojot kā mūks tāds cellē Es cīnīšos vien kamēr zemē šajā būšu Es cīnīšos pret melno visu mūžu
forele	2008-05-16 16:07
Vai Tu pats tas esi, autors šitam, Dor?? Nezināju ka tas Tu, prieks atkalredzēties.:)
Atspere88	2008-05-17 14:51
:D.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!