Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

PAR SĀPĒM :)

Sāpes pakrūtē
Trīcina roku.
Es jūtu,ka dzīvoju,
Bet tomēr smoku...
Es uzlieku roku,
Lai sirds jūt,
Es nometu slogu,
Lai tai nav pa grūt`..
Sāpes nabas rajonā,
Asaras un gaudas.
Es iegāju bēdu paviljonā,
Un dzirdēju klusas raudas..
Sāpes dvēselē.
Kāts ar asu dzelzi.
Cirtiens...
Es eju viens-
Laimes līmenis ir krities...
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-05-15 07:55 
Tai paviljonā ne to labāko tirgo... :)
 albatrose  2008-05-15 08:42 
Jā, ja manu holesterīna līmeni tā varētu, ar vienu cirtienu...es Tev savu Vojāžeri
uzdāvātu.
 Didam  2008-05-15 13:51 
Petula, tev labi sanāk, bet atbrīvojies no banalitātes, tā rindiņa par to "lai nav
grūt`", vispār nav vajadzīga, izbojā tikai iespaidu. Ja gribi ar atskaņām, ieliec
rindiņu, kuras atskaņa ir pēdējā rinda
 Vejslota  2008-05-15 16:29 
Au, te parādījusies dzejotapmācību skolotāja! Tas ir labi! Varbūt man ar kaut ko
kādreiz priekšā varētu pateikt...Šito, par tām atskaņām, arī es ņemšu vērā... :))
 Atspere88  2008-05-15 19:26 
...līmenis ir krities,tikai ne šajā dzejolī:DD.
 mistik  2008-05-15 20:07 
Kad laimes līmenis paceļas līdz kritiskai robežai,Tad tam cits nekas neatliek kā
kristies!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?