pastaigājoties pa taku..

Pa laimes taku,
Es pastaigā eju,
Un ziedā smaidu plūcu,
Un rasā muti skaloju.

Lai brīnās nezinātājs,
Kas es par garāmgājējs,
Bet sirdī mīlas sāpe,
Kas man ir jāidzīvo.

Es tagad esmu tur,
Pat īsti nezinu kur,
Te nav ne nosaukumu ielām,
Ne mājām kāds numurs.

Te smaidi plati,
Un drauka roka uz pleca,
Nav ne dusmīgs vaigs,
Ne ienaidnieks baigs.

Es eju laimes taku,
Un Tev es saku,-
Nāc līdzi...Nevari?
Es Tevi te gaidīšu
Pie lielās liepas,
Pagātnes takas galā,
Kur tā krustojās ar nākotni...