11.09.2007.

autors: lauvene4 [dzejoļi]

tā diena kad sabruka debesskrāpji
un kokos ap Raini šalca dzeja
mēs bijām citur
tur valdīja klusums
ar mums bija citi korifeji

kur bijām abi
virs mums augstu gaisā
ne lapa nenočabēja
vēl vasaru gaiši baroja saule
tā diena lēni skrēja

kaut kur bija mēness aptumsums
tā ziņoja astrologi un prese
ja tādā dienā ko jaunu sākot
neesot paredzams
ko tā nesīs

bet iesākās brīnums
raisījās vaļā
taustoties mūsos iekšā
meklēja uzirdinātu augsni
un atrada to sev priekšā

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-05-13 07:21
Kur tu rāvi tādu vārdu - debesskrāpji? Pirmo reizi tādu dzirdu! :))) Varbūt - augstceltnes, ko? :)))
Dors	2008-05-13 08:50
Debsss skrāpji...vai debess krāpj...
Burve77	2008-05-13 13:35
:))
albatrose	2008-05-13 15:27
Es kaut kā citādi pasniegtu pēdējo pantu.
kwazimorda	2008-05-13 19:53
šaušalīgi vēlos priekšu nomainīt ar pakaļu...:))))
mistik	2008-05-13 20:20
Kad debesskrāpji sabrūk, paliek saskrāpētas debesis...!!
Vejslota	2008-05-13 23:04
KWM> ceru, ka sievietes... :p (attiecas tik uz komentāru)
kwazimorda	2008-05-14 08:15
VSL>Tur lielākas iespējas atrast augsni un nav obligāti sievietes...:p

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!