Cik savādi

Cik savādi beidzās mums tas:
Ka sarunas vairāk nevedas.
Un katrs klusē, ierāvies stūrī,
Kā tauriņš ieslodzīts būrī.
Cik savādi - jūtu to atmiņās:
Bij mēneši burvīgā saskaņā.
Un ausis ik vārdu alkaini tvēra,
Sirds visus tos mīlas virtenēs vēra.
Cik savādi- sirdis vairs nenotrīc:
Kad kopā atnācis smaržojošs rīts.
Un saule tagad uzsmaida citiem
Un nesilda seju vēsajos rītos.
Cik savādi, savādi viss tagad rādās:
Trauc vilki ietērpti aitiņu ādās.
Un negribās kopēju dārziņu post:
Tik ķerties pie rīles un kost..
Un kost!