Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzīve bez mīlestības

Dzīve nežēlīga ir!
Tā sit un sit un nenosit!
Pār vaigiem viegli asaras rit.
Un krūtīs gadiem nestais smagums krājas..

Es nezinu uz kuru pusi aizgājusi,
Kādus ceļus mana dvēselīte iet?
Es jūtu tikai nedzēšamas skumjas,
Kas sirdī spiežas ar katru dienu ciešāk.

Smiltis aizpūtīs vējš, dubļus lietus aizskalos.
Tikai asaras vairs nelīdzēs,
Lai aizskalotu šo –
Vientuļo rītu bez tevis.

Tik ļoti nomirusi ir
Dzīve bez mīlestības.
Ierastas darbības, ikdiena,
Vienaldzība jūtas noplicina.

Un es ieslēgusies rūpju čaulā,
Ne vārda nebilstot, aiziešu pretī rītausmai
Ar vēnās sagrieztu pulsu
Biedēt vienaldzīgos tumšās ielās.

Dzīve nežēlīga ir!
Tā sit un sit un nenosit!
Pār vaigiem viegli asaras rit.
Un krūtīs gadiem nestais smagums krājas..


Viedokļi par dzejoli
 albatrose  2008-05-10 15:27 
Nu, nu, beidz...būs jau labi.
 Vejslota  2008-05-10 17:44 
Šite, dzīvajā dzejā, gan nevienu baigi nepārbiedēsi- te jau pieraduši, ka viņus
sit... :))
 GedertsPiebriedis  2008-05-10 17:58 
Dzejnieks domā ar pārgrieztiem asinsvadiem skriet pa apdzīvotu vietu, lai biedētu
nepateicīgos lasītājus, bet nesaprot, ka tas var slikti beigties. Labākajā gadījumā
nosūtītu uz dzejnieku kursiem Tvaika ielā, bet sliktākajā - norautos no sabiedētajiem
pa tauri. Es, protams, nekūdu, bet viņa vietā līstu visdziļākajā biezoknī, kur
cilvēks iebrien labi ja reizi 5 gados un šņikātu tur sev ādu pušu.
 mistik  2008-05-10 20:42 
Nav tik traki!! Milestība nemirst! Mainās objekti! Paskaties uz to mazliet citādi!!
:)
 Atspere88  2008-05-12 19:36 
Nebēdā!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?