Dzīve bez mīlestības

Dzīve nežēlīga ir!
Tā sit un sit un nenosit!
Pār vaigiem viegli asaras rit.
Un krūtīs gadiem nestais smagums krājas..

Es nezinu uz kuru pusi aizgājusi,
Kādus ceļus mana dvēselīte iet?
Es jūtu tikai nedzēšamas skumjas,
Kas sirdī spiežas ar katru dienu ciešāk.

Smiltis aizpūtīs vējš, dubļus lietus aizskalos.
Tikai asaras vairs nelīdzēs,
Lai aizskalotu šo –
Vientuļo rītu bez tevis.

Tik ļoti nomirusi ir
Dzīve bez mīlestības.
Ierastas darbības, ikdiena,
Vienaldzība jūtas noplicina.

Un es ieslēgusies rūpju čaulā,
Ne vārda nebilstot, aiziešu pretī rītausmai
Ar vēnās sagrieztu pulsu
Biedēt vienaldzīgos tumšās ielās.

Dzīve nežēlīga ir!
Tā sit un sit un nenosit!
Pār vaigiem viegli asaras rit.
Un krūtīs gadiem nestais smagums krājas..