Pusdienaslaika jaukumi

Šorīt jūtu: tevi baudīšu,
Maigiem skatieniem pretī glaudīšu...
Patiesās gaidās tvīkst tiklās miesas,
Stundas uz priekšu gan velkas, no tiesas...

Beidzot pie ābeles palagu klāju,
Zīds viegli noslīd no pleciem, pār stāvu;
Maigi vēl apņem tu, lejā es slīgstu,
Nejautā man, vai vēl tālāk es drīkstu...

Šodien es ļaujos taviem karstajiem skūpstiem,
Putni slīd pāri, mans prāts arī līdz(i) tiem;
Divi uz pasaules apmainās glāstiem,
Kā jau tas piedienas pasaku stāstiem...

Strauji krīt robeža, elpa kļūst strauja,
Sviedri pil no krūšu pauguru kraujas,,
Ābelē pumpuri briest tā kā traki,
Tūlīt tie vērsies! Jau sprāgst, liekas, saki...

Viss! Ceļos, eju!
Par daudz tavu staru,
Saule, karstā!!!
Vēl citreiz es sauļoties varu!