Vēstule kaislei

Kaisle, mana nezūdošā kaisle,
Kas izgaismo ceļu miglas acīs,
Kļūsti par manu pavadoni,
Rādi, kur ceļš tālāk aizvijas!

Ceļš, rozēm kaisīts, ved pie mērķa -
Dodos basām kājām pa to.
Un kājas kļūst asiņainas,
Manas kājas jūt asu dzelkšņu sāpes..

Kaisle, mana kvēlojošā kaisle,
Kas silda šai ledus laikmetā,
Kausē ledu, kas skauj mani,
Neļauj tam kavēt uz mērķi!

Kūst, kūst, kūst ledus beidzot!
Plūst, plūst, plūst ūdens no tā -
Mierīgi, bet tomēr uz priekšu steidzot!
Beidzot... Beidzot!
...Es slīkstu...

Kaisle, mana mierinošā kaisle,
Neļauj norimt manam nemieram,
Kas mani pie mērķa dzen!
Neļauj...