tie darbi...

tu slēp savu smalko augumu
ideālo un tievo
es slēpju zem drēbēm dārgumus
savas bagātās tauku rievas

tu neatklāj ādama kostīmu
ne visai es arī ievas
plati brunči un krekls plivinās
ir apspīlētāks vien ņieburs

kaut viss tev kā nākas un arī man
kad sametas par daudz karsti
aizlido drēbes projām no manis gan
tu liec savas kaudzītē parasti

man zibšņi tev izturēts plānojums
ak gan jau es palikšu tieva
tad vieglāk būs elpot vienalga es kas
vai mīļākā tev vai sieva

viss priekšā kā vienmēr vēl jauna es
un paldies dievam tu arī
pēc gadiem neskaita dvēseles
pēc darbiem ko spējam darīt