Spēlē divi..

Iemācos klausīties,
Bet neticēt ne vārdam,
Kas tik viegli plūst
Pār Tavām lūpām
Kā celefānu maisiņi-
Paceļas un aizlido;
Kas domāti,
Lai atvieglotu dzīvi,
Bet patiesībā-
Tie tikai piesārņo.

Es jau neaizeju-
Palieku un klausos.
Laikam esmu cilvēks
Kam patīk sāpes-
Mazohiste;
Jo kā var mīlēt kādu,
Kurš tik ļoti sāpina-
Ik brīdi,nepārtraukti.
Bet neiejūtos cietēja lomā-
Vienkārši paciešu sāpes.

Tu spēlējies ar mani,
Bet ne tikai Tu vainīgs,
Jo spēlē jābūt diviem.
Šaubos vai sapratu
Tos noteikumus dīvainos,
Jo jūtu, ka krāpies,
Bet nevaru pierādīt;
Tāpēc neskrien man pakaļ,
Ja neesi pārliecināts,
Ka gribi mani noķert.