Mani sapņi...

autors: Sandita [dzejoļi]

Bezgalīgi. Bērnišķīgi. Tomēr skaisti.
Mani sapņi tumsā kvēlo.
Caur koku lapām
Tie savus zelta spārnus rāda.

Man tie liekas īsti. Gandrīz.
Kā zvaigznes mūsu debesīs.
Bet tās ir tālas.
Liekas – sapņi tuvāki.

Ja kādam netīk mani sapņi,
Tad neskatieties tos!
Jo tie ir manējie. Tikai.
Un neviens man viņus neatņems...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-05-06 08:52
Sapņo vien... :p
planeeta	2008-05-06 10:36
Ak diess!
albatrose	2008-05-06 17:45
Gluži kā Streips saka - ja nepatīk, pārslēdz TV pultī citu kanālu.
klusaisMiileetaajs	2008-05-06 18:46
Kā kaut kāda ragana, ko? :)) A, kur burve Nr. 777 palikusi..?
Vejslota	2008-05-06 21:33
Būs uz Kanārijām aizlaidusi. :))
Burve77	2008-05-08 11:14
kM...viss tiek kontrolēts:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!