kaut spētu...

Kaut spētu wējiem līdzi just
un prieka padebešos zust
kaut sauli mākoņkalnā spētu
ar tīru sirdi saskatīt
un lāses zilā atwarā
pa wienai spētu saskaitīt
kaut spētu būt kā taurens balts
kas wiegli skata pasauli
kam mājas wienmēr laimīgas-
tik koši ziedi-pasakas
sirds warawīxnes ceļu meklēt steidz,
to pareizo un laimīgo
jo sāpēs pagurt sen tā sāk
un sāļā jūrā bēdas māc
es cīnos par šo pasauli
par bērnu sapņiem trauxmainiem
es ceru reiz tik aizlidot
aiz mākoņiem un paslēpties
liekas- tur īstā mana pasaule...