ar degošu glazi rokās/dzeja ne dzīve
*
Izslēdzu ugunis,
Tumsa un vilšanās.
Smaržos ceriņi,
Cigarešu dūmi līdz satrauktai apziņai vīsies,
Gar balkonu noskanēs
Mīlētāju soļi, bet tie nebūsim mēs,
Un tad es iedzelšu,
Un tad es nobeigšos
Ar degošu glāzi rokās.
**
Velns tevi rāvis,
Sasodītais,
Mērgli, kurš mūždien dzīvs
Manu atmiņu pirkstiņā,
Manā zilajā dzīsliņā, no kuras cēlies augstdzimtīgo klans,
Velns tevi rāvis,
Ar visiem taviem bērniem,
Kuros mana asins.
***
Es nolādu tevi no balkona,
Kristus statuja pieri pārsit,
Ģipša kontūras balto, iztecējušo garu aprok.
Šis smejas-
Zelta zobiem,
Astainais.
***
O, tev ir manas rokas,
Ar kurām vīties,
Tev ir mana mute,
Kur izlauzties,
Savu mīļo atdevu, saindētā no sāpēm,
Lai viņu aizslauka laiks,
Tas mūžīgais.
****
Būs pārvarēts slieksnis.
Piedzērusī sieviete stalta ies.
Un pēkšņi uzziedēs,
Un pēkšņi uzziedēs.
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2008-05-03 08:26 |
Tie nebija arī mani soļi, jo esmu no kluso mīlētāju zortes. :))(par 1.pantu runāju)
Izsakoties par pēdējo pantu, varu teikt, ka man kaimiņos arī dzīvo viena tāda stalta dzērāja. Nu, tagad gadi viņai varētu būt kādi 65, bet vēl samērā izskatīga. Jaunībā noteikti bijusi slaida, skaista meitene, kura šodien droši varētu pretendēt uz supermodeles vietu. Viņai vēl tagad ir lieli stāvi pupi un, jo vairāk dzērusi, jo pupi slienas augstāk. Bet visam ir robeža - pienāk brīdis, kad vairāk nevar iedzert, pupi augstāk neslienas un slaido dzērāju vasarās bieži var redzēt kaut kur kapu malā guļam ar pliku dibenu. Šo momentu gaida un izmanto vietējie pirmsarmijas vecuma jaunie puiši un daži akcelerāti skolnieki - trenējas mīlas mākslā. Agrāk viņas vīrs, atceros, vaktēja sievu un, kad manīja šo pavairāk iedzērušu, stiepa uz māju. Skats interesants, jo šis galvas tiesu īsāks par sievu. :) Tagad vairs nē. Vai nu spēka vīram par maz palicis, vai nu apnicis ņemties. Pašiem pieci pieauguši bērni, mazbērni jau skolas vecumā...
Ko es ar to visu gribu teikt? Domāju - arī sievietes ir viltīgas. Neba viņa bez gudra nolūka "nolūzt" vienmēr kaut kur tālāk no mājām. |
kollin |
2008-05-03 08:39 |
Bija interesanti lasīt...:) |
kaijaa |
2008-05-03 09:09 |
atsevišķas vietas labas, labas... bet vispār briesmīgi (tas par saturu) |
exizeaar |
2008-05-03 09:20 |
...re- dzejolis tiešām spēcīgs! -pat kM veselu traktātu aizgrābtībā norullējis! (arī spēcīgs- savā žanrā :D)... bet glāze skarba. nav šaubu. daži-dažas neizdzīvo. ... :( ...un vēl citi diemžēl izdzīvo, bet tā arī neatdzīvojas .. :[ |
pidulis |
2008-05-03 09:39 |
Ar piedzērušām sievietēm ir jābūt uzmanīgam, jo viņu rīcība reizēm ir neprognozējama. Pie mana drauga Aivara reiz atnākusi piedzērusies kaimiņiene un lūgusi atļauju izgulēties, jo tādai esot kauns mājās rādīties. Aivars viņu ielaidis kādā istabā, kuru izmantojis par noliktavu - lai liekas uz dīvāna un guļ. Vēlāk atklājies, ka šī piečurājusi piena kannu, kurā bijuši vairāki kilogrami pirmās šķiras miežu putraimu. |
albatrose |
2008-05-03 10:03 |
Tā ir traģedija. Viennozīmīgi. Neuzziedēs tā sieviete, neuzziedēs. Vienīgi bez piedzeršanās nespēs tālāk iet. |
kwazimorda |
2008-05-03 11:00 |
Ja tādas rindas var uzrakstīt,tad apziņa vēl strādā.Smags. |
planeeta |
2008-05-03 12:43 |
Nu šitāds bez simts gramiem un vairāk, nav gatavs dabonams, tas pa manam. Abet nav sagrābstīts tāpat vien, tikai vārdi par ātru nākuši, roka nav turējusi līdzi. Darbs iespaidu atstāj pilnīgi noteikti.:)) |
Vejslota |
2008-05-03 13:58 |
Man jau ar patīk šitādi dziļo pārdomu monologi un dvēseles urdīšana... :)) |
GedertsPiebriedis |
2008-05-03 14:27 |
Dzejniece savā darbā vērš uzmanību uz alkohola kaitīgumu. Izrādās, ka tas bojā ne tikai šā reibinošā un ielīksmojošā dzēriena ;lietotāju, bet rada sabiedrībā antisociālas attiecības. Pēc dzejoļa izlasīšanas ne viens vien lasītājs pārdomās un kritiski vērtēs savu līdzšinējo dzīvi. Piduļa kaimiņš Aivars noteikti. |
pagaliite |
2008-05-03 19:58 |
Reāla bezspēcības izpausme, dusmu izvirdums. Pārliecinoši:) |
mistik |
2008-05-03 20:05 |
Piekrītu Planētai! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|