Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ārpus sapņiem!!!!

Tavas acis mirdz,
Kā zvaigznes naktī.
Tavas lūpas silda,
Kā saule debesīs.

Viss ir iespējams,
Ja vien būsi līdzās,
Ja kritīsi Tu, tad
Es Tevi noķeršu.

Ja sāpēs Tev,
Tad sāpēs man,
Un sāpēs vienmēr,
Jo mīlu Tevi.

Tava kvēlā sirds,
Ir kā bākuguns,
Manās vientuļjās naktīs,
Kad viena klaiņoju.

Nepamet mani,
Tā ir taisnība,
Tu esi man vienīgā.

Nepamet mani,
Mirs tad mana sirds,
Kura naktīs tagad
Žēli sauc Tevi.

Iededzi Tu manā sirdī,
Mīlestību kvēlo,
Bet tagad Tu esi,
Ārpus maniem sapņiem.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-05-03 08:31 
Bet Tu nemaz nevari iedomāties, kādu prieku saņemsi no čaļa, kurš Tevī iemīlēsies!
 kollin  2008-05-03 08:45 
Nē nu, skaisti jau, bet vai nav par traku tā upurēties?
 exizeaar  2008-05-03 09:07 
...mjaaa... jautājums joprojām paliek atvērts- kam rakstītas šīs rindas? (neapšaubāmi
skaistas savā par dievināšanu iedomāties liekošajā atdevībā)
 planeeta  2008-05-03 12:38 
Tāda jūtu atkailināšana un bija neērti lasīt, tā.:)
 GedertsPiebriedis  2008-05-03 14:29 
Ikviens lasītājs, iepazīstoties ar šo darbu, bailēs nodrebinās un intensīvi domā, kā
palīdzēt dzejniecei.
 mistik  2008-05-03 20:03 
Tā var rakstīt tikai par dievišķu mīlestību(tāds cilvēks, kuram tā ir)! Cilvēciskas
vājības šādā pasaules uztverē neiederas!
 mazliet_no_visa  2008-05-03 22:03 
:)))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?