...

autors: leone [dzejoļi]

Vienu mūža mirkli garu,
Bet īsāku,kā visu mūžu,
Es tev mazliet piederēt varu.
Tad atkal jau brīva būšu.
Un atkal ilgošos klusi,
Lai tomēr sagūsta kāds.
Nekad neesmu sapratusi,
Ko īsti grib sirds,ko-prāts...
Satrūkos pēkšņi,jo dzirdu-
Kāds klusiņām uzrūc skarbs:
"Tik nejauc tur iekšā sirdi,
Tas gan nav prāta darbs! "

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-05-01 07:38
Tam rūcējam taisnība! Galvenais - gribēšana mīlēties! :))
Vejslota	2008-05-01 08:19
Jo vairāk, jo labāk! :))
linkoln	2008-05-01 12:40
Ļoti patika gan saturs, gan izpildījums!
tavssargs	2008-05-01 22:20
Ko var muldēt pa tukšo, kad Dzimtene briesmās!
mistik	2008-05-01 22:25
Ļoti patika! Tik trāpīgi pateikt ir talants! :)
exizeaar	2008-05-02 01:49
...ak, pavasar, ak, pavasar... :) ...bet var jau vasarā un ziemā ar`... :)) ...tik tad, ja lietā sirds nav klāt, tad labāk laicīgi ir stāt... :))) ...pirms lauzta cita kāda sirds un prāts, uz brīdi piestāt, mazliet padomāt... :D P.S. dzejolis tāds kaislīgi reālistisks. un tā vērtējumā ar prieku piekrītu mistik :)
albatrose	2008-05-03 23:00
īsti klasisks.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!