Viltvārdis.

Viltvārdis
Iezadzies starp zobiem
Mēlē kož un sakož to robu robiem-
Tagad visi vārdi teleportējas
Pa taisno pie automātisko melu spokiem-
Un refleksīvs cementa maiss
Deklarē sevi kā gaiss,
Bet abpusgriezīgais nazis
Pārliecinoši apgalvo, ka izcēlies no manis,
Un savu slepkavīgo instinktu dzīts
Sevi piesaka saulriets kā asiņains rīts,
Parastas orģijas pārvēršas par celibāta svētkiem,
Visi pārējie svētki automātiski tiek pieskaitīti pie grēkiem.
-----
Svaigas elpas iegūšanas nolūkā
Es nopūtos vieglā cementa nopūtā,
Tās rētas, kas novakarē ap mani sāka sprēgāt,
Ir likušas spokainām ēnām dejot un lēkāt,
Kaut kur pazudusi sapratne par laiku-
Viltvārdis pārvērtis marmora patiesību par tvaiku...
Bet patiesība, kas dzīvo marmora saulainajā pusē,
Plati smaida un tēvišķā iecietībā klusē,
Jo katrā teikumā, ko Viltvārdis dod,
Patiesība sev darabarīka rokturi rod,
Un vakars vēl nav pārvērties rītā,
Kad kļuvusi par tiltu starp pasaulēm
Ir Viltvārža mugura līkā.