,,Dārgajai
Vasara atnāca,
Ziemu nokāva!
Raudāja pasaule,
Upes pārplūda.
Svēteļi stāvēja,
Lūgšanas lasīja.
Kurmji ar lāpstām
Kapu izraka.
Uz tā kapiņa,
Ziedi saplauka.
Govis pārgāja,
Puķes nograuza.
Neraudi tautiņa,
Celsies ziemiņa:
Noslauki asaras!
Nokaus tā vasaru.
| Viedokļi par dzejoli |
| Vejslota |
2008-04-28 11:02 |
Vasara ar ziemu kaujās...
Tā viš i- viss plūst un mainās... :p |
| Neatliekama_Rakete |
2008-04-28 11:10 |
| Šis un tas par neko un nekā. |
| planeeta |
2008-04-28 11:36 |
Ne, ne, lai nu ir pavaZars un viss kā pieklājas. Ziemas mums nevajag! (nu vismaz ne
pavasarī):)) |
| albatrose |
2008-04-28 13:14 |
Veca dziesma - govs apēdīs zāli, atkal izlaidīs to laukā, un tad es teikšu: vai,
dzejniek, kā tu esi pārvērties ! |
| sarma7 |
2008-04-28 15:25 |
| cikliskums.. |
| ahma |
2008-04-28 18:00 |
| :)))!!. |
| klusaisMiileetaajs |
2008-04-28 20:41 |
| Neko jau dzejolis. Tāds episks. :)) |
| vanadziene |
2008-04-28 22:59 |
Tev tā gadalaiku mija dzejolī krustu šķērsu, vai domas auļo dzejas rindām pa
priekšu?... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!