Izžauj, lūdzu...

Es varētu tev dod
Kādu nieku sīkas naudas
Vai sauju pelēka prieka.
Bet skaudība nesaprot
Un saka –
Tev nav nekā lieka.

Es varētu tevi lūgt
Man pēdas pakutināt
Un atmīnēt peļu slazdus.
Bet nevar jau skaudība zināt,
Ka viņas manī
Prot strazdu atmodināt.

Es varētu kārtīs zīlēt
Un kafijas biezumos...
Kas manu prieku pelēko mīlēs
Un dziesmās klausīsies?

Ak, labāk ar skaudību kaujos,
Sīks prieciņš lai spirinās lamatu stūrī,
Un kas par to,
Ka tās aizkritīs reiz?
Bez noskaustas pelēcības
Reizēm tik sūri,
Bet rūgtā un urdošā s(l)āpe
Man kutina pēdas...

Vai drīkstu tev palūgt –
Izžauj uz pakulu auklas
Mūsu kopīgās bēdas.