Es dzīvoju tev kaimiņos

autors: kaijaa [dzejoļi]

Es dzīvoju tev kaimiņos.
Aizmirsi? Neredzēji?
Pārņemts ar sevi
Tu bieži man garām skrēji.

Es dzīvoju tev kaimiņos,
No tava redzespunkta – pa kreisi.
Un vakaros vēlos, kā jūtu,
Šķielē uz mani greizi.

Es dzīvoju tev kaimiņos
Šai dzīvē vienīgo reizi.
Nemāni sevi, nebūs vairs
Citas, īstākas reizes.

Es dzīvoju tev kaimiņos –
Dvēsele, sirdsapziņa.
Tu atkal man garām skrien
Pats sevi neiepazinis.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ahma	2008-04-25 07:06
Tā ir!!
Vejslota	2008-04-25 07:32
Jāpaskatās... :))
Susurlacic	2008-04-25 08:08
To kaimiņu .. ir tik daudz.. kur vellos visus , lai pamana :))
Neatliekama_Rakete	2008-04-25 10:33
Uz kopējā fona ciešami, bet manas prasības ir augstākas. Tā ļoti gļēvi izteikta šī doma, pārāk piesardzīgi, man tīk spēcīgāki triepieni.
Fanta84	2008-04-25 13:58
tas vēl nav tik traki. trakaak ir, ja dziivo kopaa un nepamana...
linkoln	2008-04-25 18:05
Šodienas Tavi dzejoļi neaizķēra...
kaijaa	2008-04-25 18:42
Fanta, tas nebija par puisi, kas skrien garām meitenei, viņu nepamanot :) Izlasi vēlreiz pēdējo pantu.
klusaisMiileetaajs	2008-04-25 20:53
Baigi gļēvi, jā! Piekrītu NR. :))
planeeta	2008-04-25 23:48
Avot es sajūsminos, likās ar visām planeetas porām sajūtams, labs.:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!