Kopā ar lietuvēnu

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Rupjas rētas manā garā
Tavas rozes ievilkušas.
Asinspēdas atstājušas,
Neslauki! Tas tavā varā.

Sirdi akmens nospiedis,
Tavas rokas meta to.
Nedomāji tu neko,
Granīts- ledū satindzis.

Lietuvēns uz krūtīm
Notupies un lēni grauž,
Pirksti skumju lāses rauš
Prom no ieplīsušām rūtīm.

Miglas siena aizslīdēja
Ceļus aklus darot.
Kam man prieka zirgus barot..
Naktī sveces nespīdēja.

Lietuvēni - mani biedri,
Murgu dūkstis brienot.
Ērkšķi ādu noplēš lienot,
Zemē nopil- asins sviedri.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ahma	2008-04-25 07:02
Tā ir,kad nav blakus cilvēka,ar ko varētu šad un tad pakasīties:)!
Vejslota	2008-04-25 07:08
Re, kā ir ar šitādiem biedriem! Labāk būtu draudzējies ar igaunēniem... :p :))
Neatliekama_Rakete	2008-04-25 10:41
Atkal samudžināšanas paraugstunda. Viss iespējamais staffs tiek paņemts un salikts kopā. Kad būvē māju, izvēlas arhitektūras risinājumu, kuram ir kaut kādas formas, nevis materiāli tikai. Šeit tie materiāli ir ar mīnusa zīmi visādi salīdzinājumi ņemti.
klusaisMiileetaajs	2008-04-25 20:57
Jā, Vējslota! :)) Lai ņem biedros arī ukrainēnus, gruzīnēnus un kaut vai visu NATO! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!