Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

promslīdoša sapņa aste

redzu savu ceļu debesīs
baltu zilajās
tas brauc man līdz

kā lidmašīnas sliede tas
virs manis stīdz
un šajā atspulgā
būs līgans pagrieziens tūlīt

par 90 leņķis
slaidi izlokās
pie krustojuma
brīdis apstājas

un elpu aizturējis skaita
pavasara saule mirkļus šķiež
par otriem 90
reiz pie viena griež

tur augšā plata sliede lokās līdz
mans skatiens atkal
tikai debesīs
Viedokļi par dzejoli
 ahma  2008-04-24 06:37 
Vēlreiz atkārtoju,par agru debesīs veries:)!
 tavssargs  2008-04-24 09:16 
Izbeidz, ahma! Viņas draugs dien aviācijā.
 Vejslota  2008-04-24 09:19 
Nav labi pie stūres šitā ilgi blenzt debesīs un sapņot- 90 nav vis kāds līganais
leņķis... :)
 Neatliekama_Rakete  2008-04-24 10:04 
Nu jā, garlaicīgi un neveikli. Galvenā dzejoļa problēma skaidra - nav doma par ko
uzrakstīt, atceros vai redzu kā lidmašīna atstāj savu sliedi debesīs. Jā, par to
varētu uzrakstīt, tikai ko? Hmm, neas prātā nenāk, bet tas nekas, kaut kā apcerēsim
šo visu. Un lūk arī kaut kas ir sanācis, garums aptuveni atbilst laba dzejoļa
garumam. Dzejolis pievilts tā ka pa visām vīlēm tas redzams.
 lauvene4  2008-04-24 10:28 
Pievilkts gan!
Puspamodusies mēģināju noķert tārīta aizslīdošo sapni aiz astes.
 linkoln  2008-04-24 11:20 
It kā doma skaidra, bet bez kafijas tasītes te neiztikt! :))
 klusaisMiileetaajs  2008-04-24 19:11 
:)
 planeeta  2008-04-24 23:29 
Avot nezko uz jūru sagribējās, tur baig daudz lido pāri visādi dzelzgabali.:))
 sapnis4  2008-04-25 17:22 
es domāju,ka tu raksti par mani!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?