kaiminji

autors: ugjis [dzejoļi]

mēs esam tik nevērīgi
pavirši pret vārdu
kā kaimiņu no sestā stāva
pa reizei sveicinām
pa reizei nē
un nekad mēs nezinām
tā vārdu
[bet kuŗš gan pazīst
viņa sievu bērnus?
re aizklidzina večiņa
tak ar’ laikam no mūsu mājas]

valoda kā sadiluši džinsi
kā vecāsmātes kožu ēstais lakats
kaut kur tepat
bet ļoti malā
[garāžā aiz riepām]
tur arī paliek
jau atkal līdz nākamajai talkai..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2008-04-23 01:19
Smieklīgs pekstiņš. Bet salīdzinājumi patīkami. :)
Vejslota	2008-04-23 01:48
Smejos jau otrreiz šonakt... :D
kollin	2008-04-23 06:47
Tā jau ir...:)) Labi teikts, patika!:))
GedertsPiebriedis	2008-04-23 07:15
Darbs atgādina, ka pedofili un senilfili nesnauž. "Cilvēki, esiet modri!" - kādreiz teica lielais čehu komunists Jūliuss Fučiks.
kaijaa	2008-04-23 08:03
nemaz nav smieklīgs. patiess.
exizeaar	2008-04-23 08:09
...un ja tās talkas negadās, Tad nepateiktie vārdi sakrājas- Un izplūst tie pa spraugām gluži negaidīti- Iebojāti, samocīti, saspaidīti...
linkoln	2008-04-23 09:56
Ļoti precīzi... kā naglai uz galvas... Patika!
Haijama	2008-04-23 10:12
sajūtu didaktiku. traucē.
Burve77	2008-04-23 17:39
atkal jau tas MĒS.
sarma7	2008-04-23 21:33
mazpilsētās tā nav, te pazīst kaimiņš kaimiņu..:)
kwazimorda	2008-04-23 22:01
un vecus paziņas atpazīstu tikai pēc izskata nevis vārda un uzvārda...
planeeta	2008-04-23 23:58
Līdz pēdējai trīsrindei patika, abet tās beigas, nu kā tāds nabaga piedēklis.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!