Gaismu

te, sprostā,
ko caurstrāvo asinis siltas,
kur pukst mana personīgā kosma saule,
kur ieregulēts viss līdz riebumam, bez dabiskas putna opcijas
sevis gūstā
es eju dedzināt tiltus,
domu kapos paliek viltus draugu kauli,
trūd egoisms un tukša godkāre, tiem pāraug zāle kā zāles,
prom tunelī!
pietiks vietas spārnu vēzienam,
vai pietiks pacēlumam
pats traucu, pats sevi saucu?
kaut kas tajā ir nepareizs..
tavas acis ir gaisma
..nepalikt tunelī.