###

autors: linkoln [dzejoļi]

Atmiņas iekrita sirdī
izvilkt tās nespēs
vairs vējš
sagribējās dzīvot
tik ilgi
cik dzeguze noskaitīt spēs

iesēsties sapņu ratos
rudzu pļavu paķert līdz
un tad ar smaidu
pret vējiem
piepildīt to
kas nav izdarīts

atmiņas iekrita sirdī
kopā ar smaidu uz lūpām
glāstu tās
laistu un skatos
kā gadi mani
iztiepjās

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
alvaslase	2008-04-20 16:03
tur ir dažas labas rindiņas, patīkami
klusaisMiileetaajs	2008-04-20 16:14
Tev gan labi! :)) A, ko vīrs par šito saka?
Vejslota	2008-04-20 18:08
Ar to dzeguzi nekad neko nevar zināt... :)
albatrose	2008-04-20 18:18
Kaut pēdējā vārdā laikam domāts izstiepjās, vienalga kaut kā neskan. Vispār labas domas.
linkoln	2008-04-20 18:24
Nu gan Tu acīga, Albatrose! Es vēl pirms sūtīšanas pārlasīju... Nu kam negadās? Tieši kas neskan? Pēdējais pants vai kopumā?
albatrose	2008-04-20 19:02
Pēdējais vārds. Prasās cits . Nezinu, lieli top, vai...Izdomā pati.Izstiepjās rada divdomīgu priekšstatu nopietnā darbā.
linkoln	2008-04-20 20:27
Paldies, Albatrose!
Vejslota	2008-04-20 21:02
Varbūt tas pēdējais vārds varētu būt- izlaižās.., ko? :))
linkoln	2008-04-20 21:04
atlaižās :))))))))))))))))
mistik	2008-04-20 23:51
Laba doma! Interesants!
kollin	2008-04-22 06:43
Jā, labs, ļoti!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!