Nervu izolācija [mazliet Vācieša motīvs]

Tevī
Starp citu
Es jūtos Īsta
Un arī īsti sviedri
Pār pieri man līst.

No sāpēm nenobīšos.

Paies diena.
Paies vēl viena.
Vēl daudzas paies
Starp citu
Es neiešu.
es palikšu tur, kur tu stāvi.

Vairs nebūšu tikai sev
Un arī nogurums man būs pavisam īsts.
Starp laimītēm, smaidošu bērnu un sešlapu ceriņziediem daudziem

bet pat sapņos arvien
Man lieli, tukši logi, mucas un rūpnīcu jumti rādīsies,
No gulšņu darvotās smaržas
Sajūsmā atmiņas auļos.

Tur, tais laukos, tais laimīgos laukos...
Kuru vairs nav.

To es nezinu,
Vai mums tur vēl satikties gadīsies,
Bet sapņos tas nāk,
Nāk un daļu manis sev līdzi ved
Un tur mēs –
es savējās vēnas
Ar tavējām saadu,
Un seno vilcienu svilpes un rūpnīcas skaņas
Man reizēm caur visām dziesmām skan

Ar ko tad mēs varam saaugt?
Ar atmiņām, ar viņu, ar visiem nobrāzumiem, rētām senām –
Tā kā koki saaug.

Sapņos
Zem kājām čirkst rūsa,
Kas brāzta no vecām lietām,
Sapņos,
Tu mani nes
Mēs vīnu dzeram, dzīvi svinam
Naktīs
Sapņos