Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tad kad būsi vientuļš
tu atkal saņēmies
un pieklauvēji klusi un likās man, ka šoreiz nesajauci debespusi es nopriecājos ka tu nāci ar ko jaunu bet izrādījās, ka joprojām dungo veco dziesmu savu - kāpēc, kādēļ, tu, mīļā aizmuki no manis - vai mana mīlestība bij` kā sārnis - varbūt mēs atkal varam grēkot - būt laimīgi no visiem mīlu zogot es biljons vārdos pateicu tev – tāpēc tavs izslāpušais ego izrādās mirst slāpēs nu nav man vairāk tev ko teikt un nevēlos es mīlestību slēpt ja kādreiz būsi tik pat vientuļš tā kā es tad uzdrošinies, atnāc pieklauvēt
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|