Īsa pamācība.

autors: albatrose [dzejoļi]

Man visus pamācīt gribas
Par dzīvi runas kad sākas,
Kad atziņu lādes no kodēm
Reizēm atbrīvot nākas:
Uztaisiet puiku, un koku
Kaut kur iedēstiet,
Nositiet nabaga čūsku,
Ja tā nelaba šķiet.
Kā krustu šosejas malā
Katram, kas bojā iet
Par piemiņu mirušai mīlai
Puķītes iesējiet.
Ziedu laukos tad brieniet
Mocekļa grimasi sejā,
Sirdij mieru sev smeliet
Manā saldajā dzejā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2008-04-16 23:23
Tjip visiem iesaki būt kā tētiem Karlo?:))) (katra īstena pilsoņa pienākums)
linkoln	2008-04-17 00:16
Ne ko pielikt, ne atņemt! Ļoti labs!
kollin	2008-04-17 06:32
Pamācīt jau mums visiem patīk...:))) Labs dzejolis, ļoti!:))
klusaisMiileetaajs	2008-04-17 07:31
Laukos redzu albatrosu, Pavasaris..! - pari kasu. :))
klusaisMiileetaajs	2008-04-17 07:32
Pauri kasu! :))
Vejslota	2008-04-17 09:08
Nu, tad tik uz priekšu - pie rakstuļa! :))
kwazimorda	2008-04-17 13:38
labais
sherilla	2008-04-17 16:16
..eeee-PERFEKTI :) šeit ir labi savirknēts: Kā krustu šosejas malā Katram, kas bojā iet Par piemiņu mirušai mīlai Puķītes iesējiet. ORĢINĀLI viegli skan :)
albatrose	2008-04-17 17:31
Planēta, tur nav rakstīts - uztaisiet puiku no koka...:))))
mistik	2008-04-17 22:16
Man patika! Sajutu ironiju ! Varbūt autore tā nebij domājusi, bet es tā saprotu :)
Neatliekama_Rakete	2008-04-17 23:48
Kaut ko ir bijusi vēlme pateikt. PAteikt dzejā, lai nav tā ierasti kā teikumā. Bet izpildījums pašvaks, pagarlaicīgs jau vispār.
Petula	2008-04-18 07:45
Nē,nu man patika...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!