Paldies

autors: duumakainaa [dzejoļi]

Tā toreiz vēl nebiju es.
Tikai pelēka čaula no tā,
kas gribēju būt.
Tava nevērība bija tā,
kas nāca un teica – sāc!
Nu eju ar paceltu galvu,
vairs šķēršļu un robežu nav.
Un es eju un sāku Būt.
Lai katrs manas Lielās Esības
mazais mirklis
ir Paldies Tev.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-04-15 18:27
Pati Tu tāda biji! :)) Bet, paldies par to pašu!
mistik	2008-04-15 20:03
Laba motivācija! :)
linkoln	2008-04-15 21:09
Laba doma!
GedertsPiebriedis	2008-04-15 22:03
Dzejniece atzīst savu nekompetenci darbā ar vīriešiem.
planeeta	2008-04-16 16:53
Jā, domai nav ne vainas.:))
Fanta84	2008-04-18 15:25
Vērtīga doma. Labi ietērpta vārdos.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!