Nāves Sajūta

nāves sajūtā viss tik auksts tik kluss
jo neviena vairs nav visi miruši dus
iešalcas vējš iesper zibens es jūtos viens
viņu ir tik daudz viņi ir auksti viņi ir tik beigti

viņu rēgi dzīvi
viņu spēks un drosme ir bet viņu vairs nav
tik daudz kapu tik daudz kapakmeņu bet visi ir kā viens
nāves sajūta pārņem mani bet jūtos lieks

stobri vēl šauj bet viņi jau dus
viņu idejas vēl vāji šalc bet viņi dus
sniegā aukstumā un salā kur viņu mājas
vēljoprojām visi krīt kuri apstājas

un izšauts kārtējais lādiņš kas lēni gaisā dūc
tu nezini kur tas trāpīs tu nezini kurš mirs
strauji sitās tava nogurusī sirds
bet atkal mirst kāds cits un tu paliec viens

un atkal es redzu viņu sejas un atkal redzu viņus beigtus
iešalcas ass vejš kas aizrauj viņu dzives
un atkal redzu pamestus kapus kur ir viņu vārdi bet viņi vairs nav
vai nākamis mirsi tieši tu - tu to nevari jautāt sev

un nāves sajūtā noslīkst mana mirusī sirds
un nāves sajūtā pazūd viss kas bijis vai būs
un nāves sajūtā mūžam viņu stiprie rēgi dus
un nāves sajūtā dzīvo visi tie kas miruši par mums