Dzīves pagriezienos

autors: vanadziene [dzejoļi]

Mīlu vienu, bet mīlējos ar citu,
Tu mīli citu, tad kāpēc manā gultiņa kriti?
Prāta dzirkstis un tikumības dogmas
Mums kāju liek dzīvē priekšā,
Bet es gribu visu pagūt,
Baidos, pēdējā netikšu iekšā.
Kā skolas kopgaldā dzīve
Mums porcijās laimi dala
Un, nedod Dievs, man porcija
Nolikta uz gluži neapdzīvotas salas...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
unita	2008-04-13 09:30
Nu nedod, Dievs....!
exizeaar	2008-04-13 11:33
...un tas, kas vakar likās patiesība svēta, Ir šodien atklājies kā lieta deģenerēta, Kā provinciāli piestutēta sēta, Kā pašspodrības kamuflāža lēta- Vēl tikai palikusi viena doma nekonkrēta: Kuram jāgūst laime, kuram rēta...
dolceviky	2008-04-13 15:34
Reāli... Tu mīli to, kurš Tevi nemīl Un nīsti to, kurš Tevi nīst... ...un tāpēc staigā Tu pa zemi... ...un neuzkāpt Tev debesīs...
mistik	2008-04-13 15:58
Visi esam tikai cilvēki! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!