`Mazuļa pārdomas.

Bērna sāpe kā
ar nazi griež
manu tā jau
jūtīgo sirdi.
Kas tik mazulim
nav jāizcieš,
zāles un ārstu
aukstie pirksti.
Bērna acīsjautājums raso
pieaugušajiem
domāts tas,
cik ilgi man vēl
drosmīgam būt,
sauli un debesis
neredzot.
Es taču vēlos
ar rociņām
bumbiņu ripināt-skaisto,
un,kājiņām-mazajām
ceļus iestaigāt,
iestaigāt jaunus.
Man darbiņa
ļoti daudz,
bet jūs mani
gultiņā turat.
Ceru,pēc dienas
šīs klapatas
aizies bez
manas ziņas.