Nevaru pavēlēt

autors: vanadziene [dzejoļi]

Lai kaut ko atrastu, ir jāprot pazaudēt,
Lai dzīvi saprastu, tā jādzīvo, ne jāspēlē .
Jāprot sveicienam pastieptas plaukstas
Pirkstus ledainos sasildīt,
Varbūt roka tādēļ tik auksta,
Ka nav kam to noglāstīt.
Jāspēj mīlēt un jāspēj piedot,
Jāgrib dalīties visā un ziedot...
Pat ja gribētu visu spēt,
Sirdij nevaru pavēlēt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vikinja	2008-04-12 12:02
Skaists!
radieto	2008-04-12 14:03
Tik daudz ir jāprot, Tik daudz ir jāspēj... Sirds viena - bez noteikumiem.
GedertsPiebriedis	2008-04-12 14:27
Dzejniece dod pamācības, kā vienkāršāk visu izdarīt.
smaids1961	2008-04-12 14:59
Tikai kad pazaudējam- tad varam saprast. Tā ir dzīve..
tavssargs	2008-04-12 17:22
kad uzkalposies vismaz par kaprāli, tad varēsi komandēt!
vanadziene	2008-04-12 17:32
Kad tu būsi ģenerālis,tavssargs, noteikti uzkalpošos, kaut no virtuves būs jāsāk!:))
klusaisMiileetaajs	2008-04-12 22:04
sāc, vanadzien! :))
vanadziene	2008-04-12 22:16
Nu tevi klusaisMīlētāj varu uz skābu kāpostu zupu aicināt kaut šovakar,brauc tik šurp!
planeeta	2008-04-12 23:38
Izplēsumi labi.:))
mistik	2008-04-13 16:05
:) Īsi un kodolīgi!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!