Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Allegro allegrissimo!
Allegro allegrissimo!
Kur ir tavs prieks par visas zemes ciltīm, Tu, filantropijas un cilvēkmīlas ģēnij, Gran! Jel ņem- un savu bērnišķību izslimo, Lai tava nepazītā slava beidzot skan! Jel rāpies ārā, Gran, no patmīlības smiltīm, Un pacel savu stulbo ego poda vāku, Un rādi beidzot pasaulei Šo savu bezizmēra mīlestības māku, Ko tu tik dāsni vārdos izžonglē, Ka džinkst tavs daiļvēstījums līdz pat pamalēm- Vēl tik tāds nieks, kā pasniegt savu roku, Un izgaisināt manu neticības spoku Šai tavai vārdos pārpūstajai ģenialitātei, Ar vienu mazu žestu iedot akceptu šai kvalitātei! Jel nebēdz, Gran, kur pazudi tu, gļēvais pūsli! Ak, baidies gan?- Ka ieraudzīšu tavu ģīmi, kāds tas ir, tu, liekulīgais čūsli! Nu tā jau tava daļa sen- Allegro allegrissimo! Bravo! Mans otrais es, mans dārgais riebeklīgais Gran!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|