Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Strupceljaa
Man apnicis meegjinaat Zemi uz otru pusi griezt,
Negribu vairs mociities un ciest. Man nav ceriiba, Man nav ticiiba, Man nav nekaa. Man ir asaras,viltots smaids Un veel viena nopuuta,viens vaids. Kaa es veeleetos gudriibas viljnjos nirt, Kaa veeleetos muuzhiigi dziivot,nevis mirt! Kursh saprot tos mirkljus,kaa izdziivot? Kas veido katra laimi un briiviibu? Kursh maak sagaidiit mirkljus un piedziivot, Kaut peec dazhiem jaamaksaa ar pasha dziiviibu, Kad smaidi,dziivo,patiesiibaa - lido? Negribu vairs. Man nav nekaa. Neviena mirklja,ne klusa ceriiba. Kursh paliidzees man? Kursh dzirdees,kaa mans "paliigaa" skan? Tas,kursh izdzird, Tas,kursh saprot, Zinaas,ko teikti - "Tu tiksi galaa! Tev paliidziibu nevajag. Tu zini,kas staav malaa. Tev paskaidrot nevajag." Un es nonaaku strupceljaa....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|