Atvadoties

Paliec!
Lūdzu, mirkli kavējies
Manā tuvumā.
Un, ja tomēr laiks ir doties,
Ej un labāk nerunā.
Katrs vārds dod cerību,
Katrs skatiens, katrs glāsts.
Nepieskaries un nerunā!
Katrs skatiens, katrs glāsts
Dzen mani izmisumā.

Vārdi kā krītošas zvaigznes
Tumsā un klusumā dziest.
Skatieni -
Viens pretī otram
Kā divi ķermeņi slīd.
Pieskāriens pie pieskāriena
Un
Glāsts pie glāsta -
Līdz izejam cauri viens otram.
Laiks apstājas.

Tad tu ej, klusiņām pieverot durvis,
Zvaigznes uz manas grīdas krīt.
Atvadoties.