Mans logs

dzejolis, ko rakstīju pirms 12 gadiemta ta ka bērnībā, ta ka pusaudžu gados:D
mazliet naivi, bet mīļi šķiet:)

Logā skumji skatos es,
Kur lietus lāses steidzas ātri,
Ko viņas meklē tālumā?
Kāpēc tās tuvumā tik ātri skrien?

Tās lielās, ātrās lietuslāses
Steidz meklēt pazudušās balsis,
Tās mazās, sīkās lāsītes
Jau atradušas, jautri čalo.

Jau ziema nāk, aiz loga skatos -
Rau, sniegpārsliņas lietus vietā!
Tās brangās meklē lietus dziesmu,
Bet maziņās jau atradušas.

Un logos redzu lielās puķes
Ko dāvājis mums salatēvs.
Vīņš naktī pielavījies klusi,
Un vēlāk pazudis šis tēls.

Šis logs, šis lielais, brīnišķīgais
Aiz tā es redzu visu,
Gan lietus lāses steidzoties,
Gan skaistās, mīkstās sniegpārsliņas.