Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laimes zudums...

Manas asaras ir sāļākas par sāļākām,
Manas bēdas ir rūgtākas par rūgtākām.
Kurš izskaidros šī vakara bēdas?
Neviens,pilnīgi neviens...

Nav atbildes šai pasaulē man,
Tieši tādēļ jūtos kā apmaldījusies adata siena čupā.

Bet tomēr...ja es kļūdos?
Ja kļūdos savos vārdos,
Tad nenīsti mani par manām kļūdām.
Mācies piedot,lai kā arī sāp.

Lai arī kā tu ienīstu un nicinātu,
Piedod,jo nav lielākas bēdas,
Par drauga zaudējumu.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2008-04-09 11:05 
Patoss un demagoģija baisa.:)) Abet jauniem ļaužiem raksturīgi (tas manējais,
subjektīvais).:)))
 mistik  2008-04-09 19:54 
Es no tās traģēdijas neko nesapratu!
 Vejslota  2008-04-09 22:03 
Nevarēji paturēt pie sevis un izteici? Bet tagad neesi pārliecināta par izteiktā
objektivitāti? Tad nu pašai varbūt tomēr vajag pateikt- piedod! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?