Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Redz, ko nozīmē laiks!

...”Tumša nakts un gulta nečīkst!
Tā ir laime”- teica viņš.
Bet no rīta izšķīrāmies...
Un tas bija diezgan sen.
Pagājuši daudzi gadi,
Un, lūk, kādā svētdienā
Pēkšņi satikāmies abi –
Gluži nejaušība tā!
Viņš bij viens, es arī viena,
Viss gandrīz kā sendienās...
Un viņš aicināja ciemos,
Atbildē es teicu: „Jā!”.
Tepat netālu viņš dzīvo –
Plašs un stilīgs dzīvoklis...
Es pie viņa esmu ciemos!!!
Man no prieka balss pat trīc!
Stundu pavadījām jautri…
Laiks tika ātri aizsteidzies!
un viņš ieminējās kautri:
„Lūk, tur gulta, atgulies!”
Arī pats viņš tuvāk pienāk…
Gultā viņš...man vaigi tvīkst!
Viss ir gluži tā kā senāk:
Tumša nakts… bet gulta …čīkst!
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-04-08 10:56 
>(arī Kors)> Šito es ieteiktu noraut cantry stilā.. Metrs- 2-4 ... Piedziedājumā-
"Tumša nakts..bet gulta... čīkst!" :))
 pidulis  2008-04-08 11:17 
Meičai acīs mīlas prieks,
Amors šauj ar bultu.
Kaimiņš saka: diedelniek,
Ieeļļo to
gultu!D
 planeeta  2008-04-08 20:24 
Saturs ar formu nekorelē, abet tur tas šarms, man vismaz tā "rēgojas".:)))
 mistik  2008-04-08 21:17 
Slinks vecis - pa tik daudz gadiem nav varējis gultu ieeļļot!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?