Ieklausies

Vai debesis Tevi sadzird, ja kliedz?
Vai skatiens mirdz, kā zvaigznes naktī?
Vai vārdi mierina kā jūras šalkoņa?
Vai drīkstu ieskatīties Tavas mājas logā,
Kad tumšā naktī sveci dedz uz palodzes?
Ja nē,- tad paveries logā
Un ieraudzīsi sārtu pilnmēnesi,
Kas sen jau gaida Tevi,
Lai iznāc, atver mājas durvis...
Lai saskati to visumu virs sevis,
Kas Tevi apskauj kā savu bērnu
Lai zvaigznes Tevi smaidot silda,
Lai basās kājas rasa glāsta,
Un vējš, lai aiznes Tavu balsi,
Pār kalnu galotnēm,- caur mākoņiem,līdz debesīm.
Un Tevi sadzirdēs, un skatiens mirdzēs, un vārdi mierinās,tik ja vien iznāksi un mani sauksi,-
Es Tava sirds vai mīlas balss, kā vēlies dēvē.