Iztrūkums

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Kā asniņš bez lietus,
Kā debess bez saules.
Tik drūms un vientuļs,
Dzīvoju es.

Kā izžuvis mākons,
Kā mizas un prauli,
Guļ liktenis stindzis
Uz palodzes.

Kā māja bez jumta,
Kā dūmi bez uguns,
Tik muļķīgi gaidu
Es brīnumus.

Tu nenāc pār pļavu,
Mums starpā ir rudens.
Tu neatnes smaidu
Un jaunību.

Kā nokalta zāle,
Tā nokaltīs zvaigznes.
Tik graudi gaidīs
Vēl mitrumu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-04-08 11:16
(te atkal ienāca prātā kāds dziedamais gabals) "Kā ziediņš bez saules,- Tik drūms ir mans prāts. Kur veldzēšu sirdi, Ko žēlabas māc? " :p
albatrose	2008-04-08 18:10
Sarunāsim, dzejniek abi, Doties tur, kur salons LABI! Meklēsim iedvesmas dievieti - Mīļu gumijas sievieti !
mistik	2008-04-08 21:00
Lācīt, Tava nelaime ir tā, ka Tu gribi mūžīgu vasaru. Tāda esot tikai Ēdenes dārzā un tad neviens to nevar simtprocentīgi apliecināt... Rudenī ir daudz skaistu lietu, arī krītošas zvaigznes (nokaltušas) parasti ir augustā, jau uz rudens pusi! Un tas ir skaisti. Tu vienkārši esi viens negausīgs un nepateicīgs lācis!!!!!
mazaa_burve	2008-04-08 21:56
A kas vainas rudenim? Starp citu - mans mīļākais gadalaiks! :)
Vikinja	2008-04-08 23:32
Lācīc, Tu pats viens liels brīnums!! :):)
lauvene4	2008-04-09 03:19
Vējslota!Izņēmi man vārdus no mutes:))
ahma	2008-04-19 08:55
Brīnumu neredzu,bet tikai to,ka kāds sūdzas par savu likteni...!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!